Izpēte: Vai Dziesmu un deju svētki būs pieejami VISIEM?
Strauji tuvojas viens no vērienīgākajiem un nozīmīgākajiem Latvijas kultūras notikumiem - Dziesmu un deju svētki, kas vairumam asociējas ar biļešu izķeršanas trakumu. Bet cik daudzi aizdomājas, ka lielai daļai sabiedrības Dziesmu svētki vispār nav pieejami? Ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ, bet arī tīri fiziski. Mēs, kultūras pieejamības aģenti, kas pārstāvam cilvēku ar invaliditāti intereses un ticam ikvienam pieejamam kultūras saturam, nolēmām noskaidrot, kā dziedāšanas svētkos būs padomāts par vides pieejamību ikvienam Latvijas sabiedrības loceklim.
Apskatot Dziesmu svētku mājaslapu dziesmusvetki.lv un kā detektīvam izložņājot caur visām sadaļām, neizdodas atrast pieejamības aprakstu. Tāpat neizdodas atrast informāciju arī estrādes mājaslapā estrade.riga.lv. Iespējams, informācija ir kaut kur paslēpta. Bet, ja to nevar atrast ar pāris klikšķiem, tad var pieņemt, ka tās nav vispār. Informācijai par vides pieejamību jābūt viegli pieejamai un skaidrai, lai atvieglotu ikdienu cilvēkiem, kas saskaras ar kādiem ierobežojumiem. Lai noskaidrotu reālo situāciju ar Dziesmu svētkiem un pieejamību, vēršamies pie mājaslapā norādītajiem kontkatiem, bet nesaņemam atbildi. Nolemjam pašas doties uz Mežaparka Lielo estrādi, lai noskaidrotu, kāda ir situācija uz vietas.
Attēla vizuālais apraksts: Attēlā Lība, Diāna, Laima un Edīte smaida, fonā koki ar zaļām lapām
Mežaparkā ierodamies darba dienas izskaņā, un tur ir visai maz cilvēku. Arī cilvēku ar invaliditāti stāvvieta netālu no Zoo ieejas ir brīva. Nodomājam, nez, kā būs padomāts par stāvvietām Dziesmu svētku laikā. No Zoodārza ejot raitā solī un bez cilvēku plūsmas, līdz estrādei nonācām aptuveni 10 minūtēs. Pa ceļam redzējām Mežaparka karti, kur nebija nevienas norādes saistībā ar vides pieejamību. Jāsaka segums Mežaparkā lielākoties ir līdzens. Tomēr radās jautājums, kā, piemēram, atrast pielāgotās labierīcības vai citu noderīgu informāciju.
Attēlā Mežaparka stends ar karti un norādēm, Edīte, Diāna un Laima pozē uz asfaltēta ceļa, fonā lapoti koki
Attēla vizuālais apraksts: Ieejot estrādes teritorijā, uzreiz ievērojām, ka norādes ir visai slikti saskatāmas cilvēkiem ar redzes traucējumiem - gaiši, šauri burti uz gaiši pelēka fona. Tāpat arī trūkst kontrasts citur. Nav kontrastējošs marķējums uz kāpnēm, kas ir bīstami.
Attēla vizuālais apraksts: Redzamas Laimas kājas uz pelēkiem pakāpieniem, kuriem trūkst marķējuma. Otrā bildē pelēkie pakāpieni bez marķējuma no augšas saplūst vienā laukumā
Kopumā līdz estrādei nonācām veiksmīgi, lai gan trūka norādes un esošajām norādēm nebija konstrasta. Jautājums, protams, kā tas būs, kad būs lielais notikums? Vai, piemēram, netraucēs teritorijā izvietotie vadi un citi šķēršļi, kā tas reizēm gadās. Un vai būs citas norādes, lai orientētos norises vietā.
Attēla vizuālais apraksts: Diāna sēž ratiņkrēslā estrādes priekšā ar plaši atplestām rokām
Vienīgās labierīcības, ko atradām, bija otrpus estrādei. Tomēr esam drošas, ka pasākuma laikā tās būs citur un daudz vairāk. Tomēr notestējām atrastās.
Attēla vizuālais apraksts: Laima pie pelēkām sieviešu tualetes durvīm. Otrā attēlā Laima pie baltas izlietnes, pieskārusies spogulim virs tās. Fonā spilgti zaļa siena
Laima, kurai ir redzes traucējumi, atzina labierīcības daļēji veiksmīgas. Uz durvīm, kur attēlota piktogramma, trūka kontrasta. Spilgti zaļā siena labi kontrastēja. Taču baltās izlietnes, uz baltās virsmas un gaišās salvetes neradīja pietiekošu kontrastu, lai objektus atšķirtu vienu no otra. Tualetē, kas domāta cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bija rokturi, zems spogulis un pietiekamii zema izlietne.
Secinājumi:
Jāsaka, ka estrādē var nokļūt visai brīvi, tomēr, cilvēkiem ar redzes traucējumiem grūtības sagādā trūkstošie kontrasti. Un kopumā trūkst norādes. Pie ieejas bija norāde uz sēdvietām, kuras ir pielāgotas cilvēkiem ratiņkrēslos, tomēr tālākas norādes vairs nesekoja.
Tāpat grūti bija atrast labierīcības. Jāsaka, ka pasākuma laikā estrādē notiks vairākas izmaiņas.
Norises vietas mājaslapā noteikti ir jābūt informācijai par vides pieejamību cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un citiem traucējumiem. Šis ir vērienīgs notikums Latvijā, un par vides pieejamību ir ne vien jādomā, bet arī jānorāda detalizēta informācija.
Vēl kāda nianse - ja korī ir dalībnieks, piemēram, ratiņkrēslā, tad atrasties var tikai pirmajā rindā. Neatbilstoši savai balsij un, iespējams, atsevišķi no sava kora.
Koncertu laikā nepieciešams ekrāns ar titriem, lai cilvēki ar dzirdes traucējumiem varētu sekot līdzi dziesmu vārdiem.
Nopietni jādomā par sēdvietām gan cilvēkiem ratiņkrēslā, lai būtu saredzama skatuve, gan tiem, kam ir grūtāk sēdēt, jo redzētie soli ir ļoti neērti.
Šo nelielo izpēti var noslēgt ar to pašu jautājumu, ar kuru tā tika uzsākta: vai Dziesmu svētki būs pieejami VISIEM? Ar nepacietību sekosim līdzi informācijai, un mūsu kultūras pieejamības aģenti dosies arī uz koncertiem, lai ziņotu atkal. Tāpat starp Dziesmu svētku dalībniekiem ir vairāki cilvēki ar invaliditāti, kuriem arī trūkst informācijas par vides pieejamību. Tas rada papildu stresu par gaidāmo.
Izpētē piedalījās arī Diāna Ponaskova, Laima Helēna Mūrniece, Edīte Brence un Lība Bērziņa.