Viss taču varēja būt daudz vienkāršāk

Vizītkarte

Kultūru baudīt devās: Gunta Anča

Guntas superspēja: Pārvietojas elektriskajā ratiņkrēslā

Kultūrvietas nosaukums, adrese: VEF kultūras pils, Ropažu iela 2, Rīga

Secinājums par pieejamību: Pieejams cilvēkam ratiņkrēslā

Kultūrvieta apmeklēta: Februāris 2023

Pieredzes stāsts

Sestdiena. Trakās nedēļas darbi noskrējuši, un ir brīdis mazai atpūtai. Tikko no draudzenes saņēmu ziņu, ka viņa uz dažām dienām būs Rīgā. Vajadzētu februāra sākumā kaut kur kopā aiziet. Dodos meklēt piedāvājumu. Mārča Auziņa piedāvātais solo koncerts viņa 40 gadu jubilejā šķiet absolūti lieliska iespēja, lai kopā pasēdētu, parunātu VEF kultūras pils kafejnīcā un tad noklausītos koncertu. Dodos pirkt biļetes uz Biļešu paradīzes mājas lapu. Pirmais, ko saprotu, - zālē vietu praktiski vairs nav. Savukārt balkonā vietu vēl ir ļoti daudz. Skaidri zinu, ka VEF kultūras pilī ir lifts, ar kuru var uzbraukt līdz balkona līmenim. Bet nav pilnīgi nekādas skaidrības, kā varētu nokļūt pie sēdvietām tur un vai vispār ir iespējams to izdarīt.

Pirmā doma – jāatver VEF kultūras pils mājas lapa, jo tur taču noteikti visam jābūt uzrakstītam. Atveru. Ilgi meklēju un uzzinu ļoti daudz interesanta. Piemēram, par dažādiem koncertiem, kuri neparādās nevienā citā biļešu iegādes vietā. Tomēr tā nav tā informācija, kuru meklēju šajā reizē. Mēģinu izmantot virtuālo tūri un tādējādi uziet augšā balkonā, lai palūkotos, kur būtu ērtāk piebraukt. Tomēr ar to, ko redzu, ir stipri par maz, lai būtu droši, ka patiešām tikšu tur iekšā. Uzrakstu ziņu. Gaidu atbildi, lai saprastu, kā rīkoties tālāk, jo šķiet, ka biļetes izpērk ļoti ātri.

Nākamais solis – nolemju apskatīties, vai Biļešu paradīzes mājaslapā nav kāda papildus informācija par piekļūstamību. Tādas tur, protams, nav. Vien saprotu, ka biļetēm nav atlaižu. Atrodu koncertu organizētājus. Iespējams, viņiem ir kāda informācija par piekļuvi šajā koncertā. Uzrakstu ziņu arī viņiem. Esmu pajautājusi visiem, ko vien varu iedomāties. Tagad gaidu un bažīgi vēroju, kā strauji krītas pieejamo biļešu skaits.

Paiet brīvdienas, un es ik pa brītiņam nervozi ielūkojos savā e-vēstuļu kastītē. Atbilžu nav. Savukārt vietu skaits uz koncertu krītas acīmredzami. Nolemju vēl drusku pagaidīt, jo droši vien atbilde pienāks tikai kādā no darba dienām. Sagaidu pirmdienu, otrdienu un trešdienu. Tomēr nekādas atbildes tā arī nesaņemu. Laika vairs nav daudz, tāpēc nolemju piezvanīt. VEF kultūras pils administrācijā klausuli paceļ jauka kundzīte. Kad stāstu, ka jau pirms laba laika esmu uzrakstījusi e-pastu, saņemu atbildi, ka tos jau gan neviens nelasa, un nevienam jau nav laika uz šādiem jautājumiem atbildēt. Saprotu, ka e-pastus rakstīt nav jēgas. Savukārt tikko izsaku vēlmi apmeklēt koncertu, kundzīte saka, jā, viss ir kārtībā. Protams, jūs varat nākt. Tomēr uz jautājumu, kā nopirkt biļeti un iekārtoties tā, lai patiešām tieku iekšā, viņai skaidras atbildes nav.

Sākumā vajadzētu zvanīt organizatoriem, jo viņi zina labāk, kā Iekārtota zāle. Kad saku ka man nav organizatoru telefona numura, viņa piekrītu piezvanīt pati. Pēc neilga brīža kundze priecīgi apstiprina, ka varu nākt un arī mana draudzene būšot iespēju tikt iekšā, tikai vajagot biļeti nopirkt. Ratiņkrēslu lietotāji varot tikt bez biļetes un par velti. Kā nopirkt vēl vienu biļeti, īsti nav skaidrs. To kundzīte sola noskaidrot un man tuvākajā laikā pārzvanīt.

Nomierinos. Esmu visu noorganizējusi un varu sākt gaidīt koncertu. Dienā pirms koncerta piepeši saprotu, ka tā arī neesmu nopirkusi biļeti draudzenei. Satraukti zvana kundzei, ar kuru runāju, bet izrādās, ka šī nav viņas darba diena. Jau cita kundze stāsta, ka viņa īsti neko nezinot un droši vien to būtu grūti nokārtot. Pēc garas sarunas tomēr vienojāmies, ka varam mēģināt. Viņa sola, ka biļete būšot atstāta kasē.

Esmu satraukta, koncerta diena ir klāt, bet skaidrības, vai biļete patiešām būs, vai kāds par to būs atcerējies, vai arī mēs vienkārši tāpat vien būsim aizbraukuši uz VEF kultūras pili, man patiešām nav. Tomēr dodamies ceļā, un tur gaida patīkams pārsteigums. Biļešu kasē uz mana vārda ir atstāta biļete. Mēs varam sākt baudīt kultūru.

Cilvēkiem ratiņkrēslā ierāda vietu pašās zāles beigās. No viens puses, tur ir ērti iebraukt un apstāties. No otras puses, ja priekšā apsēžas kāds garāka auguma cilvēks, cerības redzēt to, kas notiek uz skatuves, nav nekādas lielās. Bet, tā kā esam koncertā, kur pamatā spēlē ģitāru, esmu priecīga. Vakars ir izdevies. Varu doties mājā. Tikai nedaudz žēl, ka tik daudz laika bija jātērē, lai rastu iespēju aiziet uz šo koncertu. Viss taču varēja būt daudz vienkāršāk.

Ieteikumi:

• Būtu svarīgi izveidot vienotu sistēmu, lai cilvēks bez pūlēm varētu saprast, vai izvēlētā koncertvieta ir pieejama. Šobrīd pieejamības jautājumi ir apskatīti tikai dažu kultūras iestāžu mājaslapās, un arī tur nav vienotas sistēmas, kāda veida informācija tiek sniegta par katru konkrēto vietu.
• Kultūras iestādes administrācijai būtu skaidri jāsaprot, kā iegādāties biļetes uz attiecīgo pasākumu, lai neradītu nevajadzīgu apjukumu.
• Biļešu iegādes vietā internetā skaidri jābūt norādītam, vai pasākums ir pieejams cilvēkiem ratiņkrēslā un kā iegādāties biļeti gan pašam cilvēkam, gan viņa asistentam.